Labrīt – labdien – labvakar
He he, sakautrējusies, ka atkal tik sen neesmu rakstījusi, bet kaut kādā ziņā jūtos arī labi, jo tagad taču rakstu.
Nu tad tā. Ārā ir sasnidzis tā, ka liekas, ka vairāk nemaz nevar. Jau trešo dienu no vietas snieg. Baltas lielas pārslas. skaisti jau nu ļoti. Visnepatīkamākais ir tieši tas, ka vellopēd-braukšana vairs nesnāk, vismaz ne man. Jo neesmu ne tik prasmīga, ne arī vellopēds tik žiperīgs. Tad nu braukāju ar vilcieniem. Patīk jau ļoti arī tas. Uzlabo garastāvokli tā cilvēkos skatīšanās un pastaigas ar kājām(nu / uz vilcieniem). Ņemot vērā to, ka normāli būtu arī tas, ka Dānijā visu ziemu sniegs neparādās, tad rodas tāda īpašuma (no vārad – īpašs) sajūta. Kopenhāgena smuka tomēr arī sasnigusi (:
Tagad pēdējās dienas diezgan bieži sanāk braukāties, jo pēc dažām dienām 1. decembris – AIDS diena, tas nozīmē, ka AIDS fondā mega daudz darba. Pirmdien atkal braukšu un tad 3dien, kaut kur pilsētas centrā viņiem pasākumi, tad nu būšu tur. Ņemot vērā manu Krusta pieredzi ir tik interesanti skatīties, kā organizācijas strādā citur. Nu, pa lielam Dānijas AIDS fondam ir cits darbības profils. Viņi galvenokārt nodarbojas ar fund-raising. Viņiem ir miljoniem visādu ķiburiņu - sarkanās lentītēs, kā lentītes un kā metāla piespraudītes, t-krekli, apakšbikses un saspraudes, atslēgu lentas-piekariņi un bilžu grāmas un pats smukākais un man ļoti patīk tā ideja – kalendāri. Viņi ir milzīgi savā izmērā (98-138cm) un tad nus sanāk, ka smuka glezna katru mēnesi nomainās uz tavas sienas. Un tad vēl viņiem ir prezervatīvu veikals. Un visu viņi pārdod un visu cilvēki pērk. Tas tiešām iedvesmo uz dažādām fund-raising aktivitātēm atgriežoties Latvijā. Bet nu viņiem jau pa lielam pārmest nevar to, ka visas viņu aktivitātes balstītas tikai uz naudas vākšanu, jo viņi ir fonds, kas naudu dod tālāk citām organizācijās, kas savukārt reāli strādā ar HIV/AIDS tēmu – medikamentu izstrāde, prevencija, anti-stigma utt. Man liekas, ka viņiem sanāk labi.
Pirms tam jau nekas pārāk ĪPAŠI nav noticis. Darinu rotas un citas lietas un tas rada milzīgu prieku. (1. dec. papildināšu savu galeriju flikerī, jo iepriekšējā menesī iztērēju limitu, tad nu palika kaut kas neielikts un cerams būs kas jauns arī līdz tam)
Lasu grāmatas, gan izklaidējošas, gan izglītojošas, gan tādas, kas samiksētas.
Štukojos kaut ko vienam pētījumam par migrāciju un gendrer roles, kas uz Latviju ies.
Pirms pāris nedēļām 2 meitenes no Māra skolas uztaisīja mazu īsfilmu par mani un manu tuvumu ar krāsām. Nav jau tā, ka esmu apmierināta. Man ļoti patīk kā meitenes pastrādājušas, bet milzīga kritika pret sevi. Par to cik tomēr briesmīga angļu valoda un tā. Un kaut kā teksti izņēmušies no konteksta teikto un ne pa visam neizklausās kā man gribētos. Secinājums tikai viens – vīnu dzert un cerēt, ka pateiksi, ko jēdzīgu un smuku ir diezgan naivi 
Tagad gaidu pirmos mazos darbiņus, lai vismz kaut ko padaros (un mazu naudiņu dabūju kabatā).
Nākamjā 4dienā plānojam iet uz “grafisko dizaineru cīņu” man liekas, ka varētu būt interesanti. Sen neesam bijuši nekur smuki ārā.
Tad pēc divām nedēļām vecāki ciemosies. Nevaru sagaidīt. Un tad 19. dec uz Latviju un tā līdz 27. decembrim, jauki jau. Satikt visus un Ziemīšiem. Šogad kaut kāda ipaša sajūta, ka kaut kas mainīsies, ka kaut kam ir jāmainās. Īsti jau neinzu vai jaunais gads (1. janv.) būs atskaites punkts, bet vismaz ir jūtami mērķi un sapņi, veirāk nekā citreiz. Viss būs labi.
vispār – man iet labi (:
Lai jums viesiem smukas brīvdienas un arī darba dienas. Es viņas pavadīšu tulkojot TED runu, lai viņa būtu gatava uz 1.dec. – AIDS dienu.
Šitā mums te no loga izskatās:
